Par LVVF

LVVF valde, biedri un aktivisti

Latvijas sportisti

LVVF klubi un komandas

Virves vilkšana Pasaulē un Eiropā

LVVF starptautiskie SASNIEGUMI

Sacensību rezultāti :

                * telpās
                                * zālāja laukumā
                                * 2009

     SACENSĪBU KALENDĀRS
                * 2010 gads

TIME TABLE

                  * 2010 year
Virves vilksanas noteikumi

Sacensību nolikumi

Fotogalerija

Atbalstītāji

Arhīvs - nolikumi 2008


 

 

 

VIRVES VILKŠANAS SACENSĪBAS

1.VALSTS MEISTARSACĪKSTES. Katras valsts federācija pati nosaka kādu sacensību sistēmu valstī veidot, cik sacensības gadā nepieciešams organizēt, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Valsts meistarsacīkstes var organizēt kā vienas dienas sacensības vai arī sezonas uzvarētājus noteikt vairāku turnīru ietvaros.

Latvijas virves vilkšanas federācijas statūti nosaka, ka Latvijas čempionātos var piedalīties tikai tās komandas un klubi, kuri nokārtojuši visas saistības ar Latvijas virves vilkšanas federāciju – samaksājušas klubiem noteikto biedru naudu federācijai par sacensību sezonu, atskaitījušies par notikušajām vietējām sacensībām un aktivitātēm. Lai piedalītos Latvijas čempionāta augstākajā līgā, katra komanda sportistiem jauniešu un pieaugušo sacensībām izpērk licenci, kura visas sezonas laikā apliecina viņa piederību komandai. Klubu ikgadējo biedru naudas un licenču lielumu nosaka LVVF biedru kopsapulce.

2.VALSTS IZLASES KOMANDU VEIDOŠANA. Valsts izlases komandas piedalās Eiropas un Pasaules čempionātos virves vilkšanā, kā arī Pasaules spēlēs. Valsts izlases komandas var tikt sastādītas no vairāku komandu labākajiem vilcējiem vai arī valsts čempionāta uzvarētājas komandas attiecīgajā svaru klasē.

3.STARPTAUTISKĀS VIRVES VILKŠANAS FEDERĀCIJAS (TWIF) ORGANIZĒTĀS SACENSĪBAS. Starptautiskā virves vilkšanas federācija (TWIF) pamīšus vienu gadu organizē Eiropas (reģionālos), nākamo gadu Pasaules čempionātus virves vilkšanā. Sacensības notiek telpās un zālājā. Tās parasti notiek četras dienas. Pirmajās divās dienās notiek TWIF klubu atklātais čempionāts, bet nākamajās divās dienās sacenšas valstu izlases komandas. Jauniešiem (15-17 g.) un junioriem (U-23; 18-22.g.v.) notiek Pasaules čempionāts. TWIF sacensībās tiek piemērota apvienotā sacensību sistēma.

4.PASAULES SPĒLES.Šīs pasaulē lielākās neolimpisko sporta veidu sacensības organizē sporta veidu federāciju asociācija (GAISF). Spēles notiek reizi četros gados. TWIF šajās sacensībās piedalās kā viena no federācijām, kas organizē šo pasākumu. Piedalīties Pasaules spēlēs, TWIF ielūdz sešas labākās virves vilkšanas komandas noteiktās svaru klasēs, vadoties pēc pēdējo Pasaules čempionātu virves vilkšanā rezultātiem.

5.JAUNATNES SACENSĪBAS.Jauniešu un junioru sacensības notiek Pasaules un Eiropas čempionātu ietvaros. Jaunatnes reģionālās sacensības Eiropā (GENSB) organizē piecas valstis: Vācija, Anglija, Nīderlande, Šveice, Beļģija. Tās notiek katru gadu kādā no šim valstīm. Organizatori savukārt uzaicina piedalīties valstis, kas vēlas ņemt dalību šajā turnīrā.

6.TIESNEŠI.Virves vilkšanas sacensības vada viens centra un divi sānu tiesneši vai tikai viens centra tiesnesis. Katrai valstij ir iespēja veidot savu tiesnešu izvērtēšanas sistēmu. Nacionālo tiesnešu kategorijas kvalifikācijas kritērijus nosaka valstu federācijas. Lai iegūtu nacionālās pakāpes, tiesnešiem jāapgūst teorētiskās zināšanas un jāpiedalās sacensību tiesāšanā. Atkarībā no tiesneša kvalifikācijas un zināšanu novērtējuma tiek piešķirta kategorija. Starptautisko tiesnešu kategoriju tiesneši iegūst nokārtojot TWIF eksāmenus, kurus organizē Pasaules čempionātu laikā.

7.STARPTAUTISKĀS KATEGORIJAS (TWIF) TIESNEŠI. Starptautiskajā virves vilkšanas federācijas tehniskā komisija nosaka Pasaules un reģionālo sacensību virves vilkšanā organizēšanas kārtību. TWIF ir izveidots tiesnešu saraksts, kurā ir iekļauti visi tie tiesneši, kas nokārtojuši attiecīgos eksāmenus un kuriem piešķirta starptautiskā tiesneša (TWIF) kvalifikācija. Tehniskā komisija izvēlas tiesnešus, kurus uzaicina piedalīties Reģionālo un Pasaules čempionātu tiesāšanā. Lai nodrošinātu augstu tiesāšanas līmeni, arī sekretāriem un laika ņēmējiem jākārto tests. TWIF tehniskā komisija izveidojusi starptautisko sekretāru un laika ņēmēju sarakstu. Pēc sešiem gadiem TWIF tiesneši eksāmenus kārto atkārtoti. Starptautiskās kategorijas tiesnešiem ir formas tērps ar TWIF atribūtiku (polo krekls, beisbola cepure, monēta, kā arī formas tērps, kuru var lietot nelabvēlīgos laika apstākļos).

8.SACENSĪBU SISTĒMAS. Virves vilkšanas sacensībās parasti pielieto izkrišanas, riņķa - punktu vai apvienoto sistēmu.

8.1.IZKRIŠANAS SISTĒMA. Pēc izlozes komandas sadala pāros. Katra pāra uzvarētāja komanda turpina cīņu nākamajā kārtā līdz pat finālam. Šo sistēmu pielieto, ja sacensībās piedalās liels komandu skaits.

8.2. RIŅĶA SISTĒMA (PUNKTU SISTĒMA).Organizējot sacensības riņķa sistēmā komandas sacenšas savā starpā un izcīna punktus. Komandu skaits parasti tiek ierobežots līdz 11 komandām. Ja ir pieteikušās vairāk komandas, tad sacensības var ieilgt. Pielietojot šo sistēmu, komandām ir iespēja sacensties vienādā skaitā maču. Tām ir iespēja iegūt punktus un salīdzināt savstarpējo rezultātu. Ja komandas sacensības beidz ar vienādu punktu skaitu, tad iegūto vietu nosaka:

  1. savstarpējo maču rezultāts;

  2. komanda, kurām vairāk uzvarēto maču;

  3. komanda, kurai mazākais piezīmju skaits;

  4. komanda, kurai mazākais komandas svars;

  5. lozēšana.

    Orientējoši nepieciešamais laiks sacensību organizēšanai, pielietojot riņķa sistēmu

    Komandu skaits

    Maču skaits

    Sacensībām paredzamais laiks

    3

    3

    35 min.

    4

    6

    50 min.

    5

    10

    1h.15min.

    6

    15

    2st.

    7

    21

    2h.40 min.

8.3. APVIENOTĀ SISTĒMA. Ja komandas sacensībās tiek sadalītas vienā vai vairākās apakšgrupās, tad sacensības notiek pēc riņķa sistēmas, kurām seko finālsacensības - “pull off”. Apakšgrupu labākās komandas var sacensties astotdaļfinālā, ceturtdaļfinālā, pusfinālā, bet uzvarētāji finālā. TWIF sacensībās parasti piemēro apvienoto sacensību sistēmu.

9. ANTIDOPINGA PROGRAMMA. TWIF parakstījusi Starptautiskās antidopinga aģentūras (WADA) kodeksu. Sportisti ievēro šā dokumenta noteikumus.

 

STARPTAUTISKIE VIRVES VILKŠANAS SACENSĪBU NOTEIKUMI

1.VIRVES VILKŠANAS SPORTS. Starptautiskās virves vilkšanas federācijas biedru organizācijās virves vilkšanas sacensības notiek saskaņā ar TWIF noteikumiem. Sportisti ir amatieri, kas ievēro visus šos noteikumus.

2.KATEGORIJAS. Sacensības virves vilkšanā notiek šādās kategorijās:

  • zālājā un telpās;

  • sievietēm;

  • vīriešiem;

  • junioriem – U-23;

  • jauniešiem.

3.SVARU KLASES

Starptautiskās sacensības notiek šādās svaru klasēs:

  • visvieglākais svars līdz 480 kg jauniešiem, sievietēm;

  • pusvieglais svars līdz 520 kg jauniešiem, sievietēm;

  • vieglais svars līdz 560 kg jauniešiem, sievietēm, vīriešiem;

  • vieglais vidējais svars līdz 600 kg junioriem, vīriešiem;

  • vidējais svars līdz 640 kg vīriešiem;

  • pussmagais svars līdz 680 kg vīriešiem;

  • smagais svars līdz 720 kg vīriešiem;

  • supersmagais svars +720 kg bez svara ierobežojuma vīriešiem.

4. SVĒRŠANĀS UN ZĪMOGOŠANA. Katra komanda pirms sacensībām tiek nosvērta. Dalībnieku svēršana notiek sacensību dienas rītā un beidzas vismaz stundu pirms sacensību sākuma. Komandām, kuras pirmajā svēršanās reizē nav iekļāvušās paredzētajā svaru klasē, tiek dota viena iespēja pārsvērties. Katram komandas dalībniekam uz kājas vai rokas tiek uzspiests spiedogs, atbilstošs svaru klasei, kurā viņš startēs.

5. VECUMA IEROBEŽOJUMI

5.1. JAUNIEŠU KATEGORIJA (JUNIOR CATEGORY). Jauniešu kategorijā atļauts startēt virves vilcējam, kurš sacensību gadā sasniedz 15 gadu vecumu. Sportists var startēt šajā kategorijā līdz tā gada beigām, kurā viņš sasniedz 17 gadu vecumu.

5.2.JUNIORU KATEGORIJA (U-23). Junioru kategorijā atļauts startēt virves vilcējam, kurš sacensību gadā sasniedz 18 gadu vecumu. Sportists var startēt šajā kategorijā līdz tā gada beigām, kurā viņš sasniedz 22 gadu vecumu.

5.3.VĪRIEŠU KATEGORIJA (SENIOR). Vīriešu klasēs virves vilcējs var piedalīties, ja sacensību gadā viņš sasniedz 18 gadu vecumu. Sieviešu kategorijās jaunietes var sākt piedalīties sacensībās, sākot no 16 gadu vecuma, līdz tiks izveidotas atsevišķas (junioru un sieviešu) kategorijas.

6.KOMANDAS SASTĀVS UN MAIŅAS

6.1.VILCĒJU SKAITS KOMANDĀ.Sacensības sākot, komandā jābūt 8 vilcējiem, komandā vēl var būt viens rezerves vilcējs, kas var tikt iesaistīts maiņā, kā arī treneris un trenera palīgs.

6.2. NOTEIKUMI VILCĒJU MAIŅAI. Sacensību laikā svaru kategorijā komanda var nomainīt vienu vilcēju. Vairāk maiņas nav atļautas. Sportistu maiņa parasti tiek izmantota taktisku apsvērumu dēļ vai traumas gadījumā. Sportista maiņa atļaujama ne ātrāk kā pēc pirmā mača pirmās vilkšanas. Nomainītajam vilcējam sacensībās attiecīgajā svara klasē vairāk nav atļauts piedalīties. Maiņai jābūt reģistrētai svēršanās un sacensību protokolos. Maiņa nav atļauta gadījumā, ja tiesnesis pārtrauc vilkšanu (skatīt punktu Nr.21 a, b, c).

6.3. MAIŅAS. Abiem sportistiem, kas mainās, jābūt ģērbtiem pilnā formā (krekls, šorti, getras zābaki un josta). Pirms maiņas treneris vēršas pie galvenā tiesneša, kurš oficiāli atzīmē un veic sportistu maiņu. Lai veiktu svēršanu pirms sportistu nomaiņas un lai varētu noteikt svara atšķirību starp vilcējiem, laukumā piemērotā vietā jābūt novietotiem mazajiem svariem. Vilcējam, kurš mainās, jābūt vienāda vai mazāka svara, kā sportists, kuru nomaina. Uz maiņas rēķina nedrīkst palielināties komandas kopējais svars.

Tūlīt pēc maiņas galvenais tiesnesis vai oficiāli nozīmēta persona atceļ nomainītā vilcēja zīmogu, tādējādi identicifējot maiņu. Galvenais tiesnesis izdara atzīmes svēršanās protokolos (izsvītrojot vai pievienojot) maiņā iesaistītos sportistus.

6.4. MINIMĀLAIS VILCĒJU SKAITS. Sacensību laikā vienā svara klasē atļauta tikai viena maiņa. Ja sacensību laikā vēl kāds sportists gūst traumu, tad komandai atļauts vilkt septiņu cilvēku sastāvā. Komandai, kurā ir mazāk nekā 7 vilcēji, nav atļauts turpināt sacensības.

7.TRENERI. Komandu sacensību laikā vada treneris. Viņš atrodas virves pusē pie savas komandas. Tāpat katrai komandai pieļaujams arī viens trenera palīgs, kurš rūpējas par komandu pirms un pēc katras vilkšanas. Viņam nav atļauts sarunāties ar komandu vai treneri vilkšanas laikā. Vilkšanas laikā trenera palīgam jāieņem vieta, kuru norāda sacensību tiesājošais tiesnesis.

8. SPORTA INVENTĀRS

8.1. VIRVES VILCĒJA TĒRPS . Piemērotākais sporta apģērbs virves vilkšanā ir šorti, sporta krekls ar garām rokām, getras un vilkšanas zābaki. Sporta forma visai komandai ir vienāda.

8.2.KOMANDAS TRENERA UN VIŅA PALĪGA APĢĒRBS. Abiem komandas treneriem jābūt tādas pašas krāsas sporta apģērbam vai treniņtērpam kā komandai.

8.3.GALVASSEGAS. . Vilcējiem un treneriem ir atļauts lietot šādas galvassegas: cepuri, “nadziņu” vai sviedru lenti. Galvas segām jābūt tādās pašās krāsās, kādas ir sporta formai, un tām jābūt vienādām visai komandai.

Izņēmumi: Atļauts lietot galvassegas ar kulturālu un reliģisku nozīmi, bet par to izlemj tiesnešu kolēģija katrā atsevišķā gadījumā.

8.4.AIZSARGTĒRPS.Ādas aizsargāšanai Zem sporta krekla, ar tiesneša atļauju drīkst vilkt aizsargapģērbu (vesti), kā arī virs krekla lietot aizsargjostu. Enkura aizsargapģērba biezums nedrīkst pārsniegt piecus centimetrus. Tas velkams zem sporta krekla un nodrošina aizsardzību starp ķermeni un virvi. Asumus un citas konstrukcijas, kur aizķert virvi, nav atļauts lietot.

8.5.SVEĶI .Lai atvieglotu roku tvērienu pie virves sacensībās, kas notiek zālājā, ir atļauts lietot sveķus. Sacensībās, kas notiek telpās, atļauts lietot magnēzija pulveri, lai nebojātu grīdas segumu. Šo līdzekļu lietošanu nosaka ar tiesnešu atļauju.

8.6. APĢĒRBS SVEROTIES.Vīriešiem svēršanās laikā jābūt ģērbtiem šortos (nedrīkst būt zeķes un apavi). Sievietēm svēršanās laikā jābūt ģērbtām šortos un T- kreklā.

8.7. APAVI

(A) Apavi vilkšanai āra apstākļos

Apavu zolei un papēdim jābūt vienādā augstumā, nav atļauti speciāli metāla apkalumi pirkstgalam, kā arī zolēs un papēžos nedrīkst būt naglas vai asumi. Zābaku aiztaisāmie klipši nedrīkst būt ar asumiem, lai neievainotu sportistu. Papēdim atļauts metāla plāksnes stiprinājums un tas nav lielāks par 1/3 un mazāks par ¼ no pēdas. Maksimālais metāla plāksnes biezums ir 6,5 mm. Tā ir gluda un aizpilda visu papēdi. Zābaka papēža augstums no zoles nevar būt mazāks par 6,5 mm un lielāks par 25mm (ieskaitot metāla plāksni). (skat. pielikumu Nr. 1).

(B) Apavi vilkšanai telpās

Sacensībās, kas notiek telpās lieto oriģināla ražojuma sporta apavus. Nav atļauts lietot pārveidotus apavus. Zolei jābūt no gumijas vai cita tai līdzīga materiāla - gludai, bez izciļņiem, bez metāla apkalumiem, asumiem un naglām, kas nebojā virves vilkšanas celiņu.

9.VIRVES SPECIFIKĀCIJAS

9.1. VIRVES IZMĒRI.Virves apkārtmērs pa riņķa līniju nedrīkst būt mazāks par 100mm un lielāks par 125mm, uz virves nedrīkst būt mezgli vai kādi citi pieturas punkti rokām, virves galiem jābūt nosietiem, minimālais virves garums nav vēlams mazāks par 33,5 metriem, bet maksimālais, ne garāks par 36 metriem.

9.2. ATZĪMES UZ VIRVES .Atzīmēm uz virves jābūt tādām, lai tās labi redzētu tiesnesis un lai tās būtu viegli nomaināmas gadījumos, ja virve izstiepjas vai saraujas.

(A) Atzīmes uz virves sacensībās, kas notiek zālājā:

  1. viena atzīme centrā – parasti sarkanā krāsā;

  2. divas atzīmes, katra 4 m attālumā no centra;

  3. divas atzīmes, katra 5 m attālumā no centra.

Atzīmēm a, b, c jābūt 3dažādās krāsas.

(B) Atzīmes uz virves sacensībās, kas notiek telpās:

  1. viena atzīme centrā – parasti sarkanā krāsā;

  2. divas atzīmes, katra 2m attālumā no centra;

  3. divas atzīmes, katra 2,5m attālumā no centra.

Atzīmēm a, b, c jābūt 3 dažādās krāsās.

10.VILKŠANAS LAUKUMS UN ATZĪMES

10.1. VIRVES VILKŠANAS LAUKUMS SACENSĪBĀS ZĀLĀJĀ. Virves vilkšanas sacensībām nepieciešams līdzens zālāja laukums. Minimālais iezīmētā laukuma garums ir 40 metri, platums 3 metri, kā arī nepieciešama vieta tiesnesim pietiekošā attālumā no virves, lai viņš labi varētu pārredzēt abas komandas. Centra līniju un sānu līnijas iezīmē ar atzīmi (līniju) uz zemes vai ar karodziņiem.

10.2. VIRVES VILKŠANAS LAUKUMS SACENSĪBĀM TELPĀS.Sacensībās, kas norit telpās vilkšanas virsmai jābūt no materiāla, kas nodrošina pietiekoši labu berzi orģināliem sporta apaviem. Rekomendējamais celiņa garums ir 36 metri, bet uz celiņa jāiezīmē centra līnija un 2 metru atzīmes.

 

VIRVES VILKŠANAS TEHNISKIE NOTEIKUMI

11. VIRVES SATVĒRIENS. Mačs sākas no tā brīža, kad komandas atrodas vilkšanas pozīcijā un savu darbību sāk tiesnesis. Pirms vilkšanas virvei jābūt nostieptai tā, lai tās centrs atrastos virs centra atzīmes uz zemes. Pirmais komandas dalībnieks satver virvi tūlīt aiz 5m (telpās 2,5m) atzīmes.

Visi vilcēji virvi tur satvērienā ar abām rokām – abu roku plaukstas pavērstas uz augšu un virve atrodas starp ķermeni un roku.

Uz virves nedrīkst būt nekādi samezglojumi, tā nedrīkst būt aizķerta vai aptverta aiz kādas komandas dalībnieka ķermeņa daļas.

12. VILKŠANAS POZĪCIJA .Virves vilcēji nostājas sākuma pozīcijā. Vilcējiem virve jāsatver rokās parastajā tvērienā, tas ir, abas plaukstu delnas ir pavērstas uz augšu un virve atrodas starp ķermeni un roku augšdelmu. Jebkurš cits satvēriens, kurš neļauj virvei brīvi kustēties, ir uzskatāms par noteikumu pārkāpumu. Pēdām jābūt izstieptām priekšā ceļgaliem, bet vilcējiem visu laiku jābūt vilkšanas pozīcijā.

13. ENKURA TVĒRIENS.Pēdējo virves vilcēju komandā sauc par ENKURU. Viņam virve atrodas cieši gar ķermeņa sānu, pa diognāli pāri mugurai un pretējam plecam no aizmugures uz priekšu un iespiesta padusē. Atlikušajam virves galam brīvi jākarājas. Enkurs virvi satver ar parasto tvērienu, rokas izstieptas uz priekšu, ar delnām uz augšu. Enkuram ir atļauts turēt virvi zemāk par viņa aizsargapģērbu zem jostas.

14. NOTEIKUMU PĀRKĀPUMI

14.1. GALVENIE PĀRKĀPUMI

  • ēdēšana (Sitting) - tīša sēdēšana uz zemes vai nespēja uzreiz atgriezties vilkšanas pozīcijā pēc paslīdēšanas;

  • Noliekšana (Leaning) - pieskaršanās zemei ar jebkuru ķermeņa daļu, izņemot pēdas;

  • Saslēgšana (Locking) - virves iespiešana starp roku un kāju, rokas saspiešana ar kāju, kā arī jebkura cita turēšana, kura neļauj virvei brīvi kustēties;

  • Tvēriens (Grip) – jebkurš satvēriens, kas neatbilst 11.,12. un 13. punktam;

  • Nevilkšana (Propping) - virves turēšana pozīcijā, kurā tā nešķērso ķermeni un rokas apalšdelmu;

  • Pozīcija (Position) – sēdēšana uz pēdām vai ceļu saliekšana līdz tie atrodas priekšā pēdām;

  • Virves pārtveršana (Climbing the rope) – virves pārtveršana ar rokām vai virves slīdēšana caur plaukstām;

  • Airēšana (Rowing) – atkārtota sēdēšana uz zemes, tai pašā laikā ar kājām izdarot vilkšanas kustības;

  • Enkura pozīcija (Anchor Position) – jebkurš tvēriens, kas neatbilst 13.punktam;

  • Trenera palīgs (Trainer) – trenera palīgs runā ar komandu vai treneri vilkšanas laikā;

  • Neaktīva vilkšana (Inactivity) – komandām, kas nav aktīvas darbībā, nepieliek pūles sportiskai cīņai un ilgstoši novedot sacensības strupceļā, tiek konstatēts “Nevilkt!” (“No pull!”) – nozīmē pārtraukt vilkšanu, ko tiesnesis var fiksēt jebkurā laikā. Vilkšanu var sākt no jauna arī mazāk iedragātā zemē blakus iepriekšējam vilkšanas celiņam. Ja neaktīvas vilkšanas laiks ilgst vairāk nekā 10 minūtes, tad galvenais tiesnesis var vērst uzmanību centra tiesnesim, dodot komandu “Nevilkt!”.

14.2. PĀRKĀPUMI SACENSĪBĀS ZĀLĀJĀ

  • Atzīmes (Footholds) - tiek izdarītas atzīmes zemē ar zābakiem pirms tiek dota komanda “Sagatavoties!”.

14.3. PĀRKĀPUMI SACENSĪBĀS TELPĀS

  • Sānu soļi (Side stepping) – vilkšanas celiņa robežu pārkāpšana sacensībās telpās.

15. DISKVALIFIKĀCIJA . Katrā vilkšanā komanda par noteikumu pārkāpumiem var saņemt divas piezīmes. Pēc trešās piezīmes tā tiek diskvalificēta (tai tiek piešķirts zaudējums vilkšanā). Par katra sportista noteikumu pārkāpumu piezīmi saņem visa komanda. Par vairāku sportistu pārkāpumiem vienlaicīgi komanda saņem vienu piezīmi.

16. NOTEIKUMU PĀRKĀPUMI. Saņemot protestu par Starptautisko noteikumu neievērošanu, komanda var tikt izslēgta no sacensībām.

 

VIRVES VILKŠANAS SACENSĪBU ORGANIZĒŠANAS NOTEIKUMI

17. MAČI, VILKŠANAS UN ATPŪTAS PERIODI.Sacensību, kur komanda sacenšas savā starpā sauc par maču. Katrs mačs sastāv no divām vilkšanām, bet pusfināla un fināla mačos var būt trīs vilkšanas. Sportistiem starp vilkšanām tiek garantēta nepieciešamā atpūta. Minimāli jāpaiet sešām minūtēm līdz nākamajam mačam no tā brīža, kad komanda atstāj laukumu pēc mača un ierodas pulcēšanās vietā, lai izietu laukumā.

 

18. LOZĒŠANA.Virves galu izvēle pirms vilkšanas notiek izmetot monētu. Pēc pirmās vilkšanas komandas mainās virves galiem. Ja sacensībai nepieciešamas trīs vilkšanas, tad virves galu, kurā komandai jāvelk trešajā vilcienā, nosaka lozējot.

19. UZVARĒTĀJA NOTEIKŠANA.
 
19.1. UZVARĒTA VILKŠANA KOPUMĀ. Vilkšana ir uzvarēta, ja atzīmes uz virves izlīdzinās ar atzīmēm uz zemes, vai vilcējs ar kādu ķermeņa daļu šķērso atzīmes uz zemes, vai arī, ja tiesnesis vienu komandu ir diskvalificējis par noteikumu pārkāpumiem.
19.2.UZVARA SACENSĪBĀS ZĀLĀJĀ. Vilkšana ir uzvarēta, ja viena no virves 4 metru sānu atzīmēm izlīdzinās ar centra līniju uz zemes.
19.3. UZVARA SECENĪBĀS TELPĀS .Vilkšana ir uzvarēta, ja viena no virves 2 metru sānu atzīmēm izlīdzinās ar 2 metru atzīmi uz zemes.

20. REZULTĀTS

20.1. RIŅĶA SISTĒMAS (PUNKTU IZCĪŅAS) SACENSĪBAS. Komanda, kura uzvar abās vilkšanās pēc kārtas, saņem 3 punktus, zaudētājs 0 punktus. Ja komanda uzvar vienu vilkšanu, bet otru zaudē, tad abas komandas saņem pa 1 punktam.

20.2. IZSLĒGŠANAS SACENSĪBAS

Komanda, kura mačā uzvarējusi divas vilkšanas pēc kārtas, iegūst 3 punktus, bet zaudētāja komanda saņem 0 punktus. Ja komanda mačā uzvarējusi divas vilkšanas un vienu zaudējusi, tad rezultāts būs 2 punkti uzvarētājai komandai un 1 punkts zaudētājai komandai.

21.”NEVILKT!”/ “NO PULL!”. Vilkšanas pārtraukšana sacensībās tiek paziņota, ja:

  1. abas komandas tiek atzītas par vainīgām noteikumu pārkāpumos un abām ir pa divām piezīmēm;

  2. abas komandas vainojamas pasīvā vilkšanā;

  3. abas komandas pārtrauc vilkt pirms tiesnesis devis uzvarētāja noteikšanas signālu;

  4. abām komandām, kas sacenšas pārkāpumi nav bijuši un tiesnesis pārtrauc vilkšanu:

Ja tiek paziņots “Nevilkt!” a, b, c, gadījumos, komandām atpūta netiek piešķirta un vilkšanai jāturpinās nekavējoties, nesaņemot palīdzību no trenera vai trenera palīga, bet d gadījumā tiek garantēta atpūta.

 

VIRVES VILKŠANAS SACENSĪBU TIESĀŠANA

22. OFICIĀLĀS PERSONAS UN TIESNEŠI.Visas oficiālās personas un tiesnešus sacensībām, kuras organizē TWIF, apstiprina Starptautiskā virves vilkšanas federācija, bet galīgo tiesnešu atlasi veic TWIF tehniskā komisija. Lai organizētu sacensības, nepieciešamas šādas atbildīgās personas un tiesneši:

1. atbildīgais par sacensību organizēšanu;
2. galvenais sacensību tiesnesis;
3. sacensību tiesneši;
4. sekretāri – laika ņēmēji;
5. svēršanās tiesnesis;
6. atbildīgais tiesnesis par komandu reģistrāciju un izvešanu laukumā.
 

 

23. TIESNEŠA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI.Tiesnesim pašam visu laiku jākontrolē sava darbība.

Tiesnesis ir atbildīgs par noteikumu ievērošanu un viņam jāgarantē:

  1. lai stingri tiktu ievēroti TWIF sacensību noteikumi;

  2. lai virves vilkšanas laukums un virve tiktu sakārtoti pirms laukumā ierodas komandas;

  3. lai iespēju robežās tiktu ievērots plānotais sacensību grafiks;

  4. garantēt komandām atpūtas periodu, kā tas noteikts 17. punktā;

  5. paziņot “Nevilkt!”;

  6. diskvalificēt komandu vai komandas, ja tās ieguvušas 3 piezīmes;

  7. diskvalificēt komandu bez piezīmēm par nesportisku uzvedību, kas neatbilst sporta ētiskajām normām;

  8. dodot komandu vai izsakot brīdinājumu, tiesnesim pārkāpumu jānorāda ar attiecīgu žestu, norādot uz komandu. Katram izpildītajam tieneša žestam skaidri jānorāda uzdevums un precīzi jāatbilst noteiktajam signālam. Tiesneša lēmums vienmēr ir pēdējais.

24. SĀNU TIESNEŠU PIENĀKUMI.Sānu tiesneši mača laikā darbojas centrā tiesājošā tiesneša pakļautībā. Sacensību laikā sānu tiesneši nostājas katrs pie savas komandas, iepretim centra tiesnesim. Sānu tiesneši novēro komandas un “norāda” komandu pārkāpumus tiesājošam tiesnesim centrā, lietojot pieņemtos signālus, kā arī informē par pārkāpumiem komandas.

25. SVĒRŠANĀS TIESNESIS.Sacensībām tiek apstiprināts svēršanās procedūras tiesnesis, kurš ir atbildīgs par komandu svēršanu. Viņa pienākums ir atbilstoši noteikumiem organizēt svēršanās procedūru un sportistu “zīmogošanu”.

 

SIGNĀLI UN KOMANDAS VIRVES VILKŠANĀ

26. STARTA PROCEDŪRA. Kad tiesnesis saņēmis signālu no abiem treneriem par to, ka abu komandu dalībnieki ir gatavi startam, tad tiesnesis dod vārdiskas un vizuālas komandas:

       TIESNEŠA KOMANDA                                TIESNEŠA SIGNĀLS

1.“Paņemt virvi!” - “Pick up the

rope!”

Virve tiek pacelta un satverta tvērienā, kā aprakstīts punktā 11.,12. un 13. “Enkurs” virvi satver pirms tieneša dotās komandas.

2. “Sagatavoties!“ - “Take the strain!”


 

Komandas nostiepj virvi. Sacensībās zālājā katrs vilcējs iecērt papēdi zemē vienu reizi.

3. “Uzmanību!” - “Steady!”


 

Tiesnesis ar rokas signālu dod komandu: virvi uz centru un iecentrē virvi. Kad virve ir nostiepta un sarkanā virves atzīme sakrīt ar laukuma centra atzīmi, tad tiek dota komanda “Uzmanību!”

4. “Vilkt!” – “Pull!"


 

Komanda “Vilkt!” tiek dota pēc nelielas pauzes.

27. BEIGT VILKT.Kad komanda beidz vilkšanu, tiesnesis dod signālu, svilpjot ar svilpi un norādot ar rokas žestu uz komandu, kura uzvarējusi, vai dodot komandu “Nevilkt!” (”No pull!”), sakrustojot rokas un norādot uz centru.

28. KOMANDAS (Pielikums Nr.2)

 

TIESNEŠA KOMANDA

TIESNEŠA SIGNĀLS


 

1. ” Vai komanda gatava?”

“ Team are you ready?”

Komandām tiek norādīts ar roku

2 . “Paņemt virvi!”

“Pick up the rope!”

Rokas izstieptas ķermenim priekšā

4.“Sagatavoties! “

“Take the strain!”

Rokas izstieptas augšā ar roku plaukstām uz iekšu

5.“Virve uz centru!”

“Rope to center!”

Norāda ar roku, kurai komandai jāpavirza virve uz centru

6.“Uzmanību!”

“Steady!”

Rokas izstieptas uz augšu ar plaukstām uz āru

7.“Vilkt”

“Pull!”

Ātri nolaiž rokas uz leju gar sāniem

“Uzvarētāja noteikšana”

“Indicate winner”

Svilpe un ar roku norāda uz uzvarētāju komandu

8.“Mainīt galus!"

“Change ends!”

Svilpe un sakrusto rokas virs galvas

9.“Nevilkt!”

“No pull!”

Svilpe un sakrustot rokas ķermenim priekšā

10. ”Piezīme”

“Cousion”

Paceļ roku augšā uz sāniem un norāda uz komandu ar vienu vai diviem pirkstiem, pirmo vai pēdējo piezīmi.

29. PIEZĪMES (Pielikums Nr.3)

SPORTISTU PĀRKĀPUMI


 

TIESNEŠA SIGNĀLS


 

1. Sēdēšana

(Sitting)

Rokas kustība horizontāli zemei

2. Noliekšana

(Leaning)

Horizontāli atvērta roka norāda uz zemi

3. Saslēgšana

(Locking)

Elkonis saliekts un tiek pacelta saliekta kāja pie elkoņa

4. Tvēriens

(Grip)

Abas dūres saliktas kopā priekšā viena otrai

5. Nevilkšana

(Propping)

Paceļoša kustība ar kopā saliktām rokām gar ķermeni

6. Pozīcija

(Position)

Speršanas kustība izstiepjot kāju uz priekšu un atpakaļ

7.Virves pārtveršana

(Klimbing the rope)

Pārtveršanas kustības ar rokām


 

8. Airēšana

(Rowing)

Airēšanas kustība ar rokām uz ķermeņa augšdaļu

9. Enkura tvēriens

(Anchor’s grip)

Ar roku aizskar plecu


 

10. Treneris

(Trainer)

Ar pirkstu aizskar lūpas - žests “Nerunāt”

11.Atzīmes pārkāpums

(Footholds)

Kustība ar kāju iecērtot papēdi zemē


 

12. Sānu soļi

(Side stepping)

Sānu solis ar vienu kāju


 

Tiesnesis žestus izpilda ar kreiso vai labo roku attiecīgi norādot uz vainīgās komandas pusi. Izpildot žestus ar abām rokām, tiesnesis nedaudz pagriežas uz vainīgās komandas pusi.

 

VIRVES VILKŠANAS SACENSĪBU SISTĒMAS

30. PAMATA SACENSĪBAS. TWIF čempionātos kvalifikācijas sacensības notiek pēc riņķa sistēmas. Lai iegūtu punktus, komandas sacenšas savā starpā. Tās parasti notiek vairākās grupās, pēc tam seko pusfinālu un finālu sacensības - “pull off”.

  1. kvalifikācijas sacensību rezultātus vērtē pēc punktiem, ko komandas izcīna, sacenšoties savā starpā riņķa sistēmā. Sacensības notiek saskaņā ar izlozi. Komandas vieta sacensību protokolā tiek izlozēta. Izloze notiek TWIF nozīmētu pārstāvju klātbūtnē.

  2. pēc kvalifikācijas sacensību rezultātiem labākās komandas no apakšgrupas iekļūst pusfinālā. Pusfināla sacensību zaudētāji sacenšas par bronzas medaļām, bet uzvarētāji cīnās par sudraba un zelta medaļām.

31. MINIMĀLAIS KOMANDU SKAITS.

Lai notiktu Pasaules vai Eiropas čempionāta sacensības virves vilkšanā svaru klasē, ir jābūt pieteiktām vismaz četrām komandām. Ja kādā svaru klasē ir pieteikušās mazāk nekā 4 komandas, tad šajā svaru klasē Pasaules un reģionālie čempionāti virves vilkšanā nenotiek.

32.SACENSĪBAS VIENĀ GRUPĀ

Ja svaru klasē pieteiktas mazāk nekā 12 komandas, tad visas komandas sacenšas vienā kvalifikācijas grupā.
 
a) četras labākās komandas pēc kvalifikācijas sacensību rezultātiem iekļūst pusfinālā.
 b) pretinieks 3.un 4.komandai pēc kvalifikācijas sacensībām tiek noteikts, lozējot ar monētu.
 c) izlozes uzvarētājs sacenšas ar komandu, kurai kvalifikācijas sacensībās ir otrais kārtas   numuru, bet izlozes zaudētājs sacenšas ar komandu, kurai kvalifikācijas sacensībās ir pirmais kārtas numurs.
 

33.SACENSĪBAS VAIRĀKĀS GRUPĀS

Ja svaru klasē pieteiktas 12 vai vairāk komandas, tad kvalifikācijas sacensības notiek divās vai vairākās apakšgrupās. Sadalījums grupās bāzējas uz komandu reitingu pēc pēdējām divām oficiāli atzītajām sacensībām (reģionālie vai Pasaules čempionāti). Pirmās un otrās vietas grupā nosaka pēc izcīnītajiem punktiem kvalifikācijas sacensībās. Tās tālāk piedalās pusfināla sacensībās.

Komanda, kura ir pirmā vienā no grupām, sacenšas ar otro komandu no otrās grupas. Ja kvalifikācijas sacensībās pirmajām divām komandām grupā ir vienāds punktu skaits, tad komandu vieta pusfinālam tiek izlozēta. Ja pēc kvalifikācijas sacensībām vairāk nekā divām komandām ir vienāds punktu skaits, tad komandas vietu nosaka saskaņā ar noteikumu 34.punktu.

34 . VIETU NOTEIKŠANA KVALIFIKĀCIJAS SACENSĪBĀS. Pēc kvalifikācijas sacensībām nosaka komandas, kas startēs “pull off”, ievērojot noteikumus kādā veidā tiek noteiktas vietas apakšgrupās. Vietas nosaka pēc lielākā izcīnīto punktu skaita.

Noteikumi nosaka, kārtību kādā komandas pamata sacensībās ieņem vietas, ja tām ir vienāds punktu skaits.
1) maču rezultāts. Komanda, kurai ir labāks savstarpējā mača rezultāts kvalifikācijas apļa sacensībās.
2) uzvarētie mači. Komanda, kura uzvarējusi vairāk mačus.
3) piezīmes. Ja pēc abiem kritērijiem vēl nevar noteikt uzvarētāju, kas tālāk piedalīsies sacensībās, tad tiek fiksētas komandas saņemtās piezīmes visās vilkšanās un mačos. Ja komanda tiek diskvalificēta kādā no kvalifikācijas apļa mačiem vai arī kādā no vilkšanām, komandai par šo vilkšanu tiek ieskaitītas trīs piezīmes. Ja gadījumā tiesnesis dod komandu “Nevilkt!” “No pull!”, tad piezīmes tiek noteiktas saskaņā ar 21. punktu (b ,c ,d). Piezīmes paliek spēkā, ja tādas ir, un atkārtojot vilkšanu tās summējas. Ja tiek dota komanda “No pull!”(21.punkts a), tad abas komandas saņem 3 piezīmes.
4) komandas svars. Ja pirmie trīs gadījumi nav izšķīruši, kura komanda startē tālāk sacensībās, tad pusfinālā piedalīsies komanda, kurai mazāks svars. Svēršanās protokolā tiek uzrādīts komandas kopējais svars.
5) lozēšana ar monētu. Ja visi augstākminētie rādītāji vēl sakrīt un uzvarētājs pēc augstākminētajiem kritērijiem vēl nav noteikts, tad kvalifikācijas sacensību uzvarētāja dalība pusfinālā tiek noteikta lozējot ar monētu.
35. IZLOZES UZRAUDZĪBA.Sacensību laikā visas izlozes notiek stingrā TWIF vai federāciju apstiprinātu oficiālo personu uzraudzībā, un šīs personas arī izlemj visus jautājumus.

 
 
LAIKA ŅĒMĒJA UN SEKRETĀRA PIENĀKUMI
VIRVES VILKŠANAS SACENSĪBĀS
  1. Starptautiskās un vietēja mēroga sacensībās laika ņēmējs/sekretārs sadarbojas ar sacensību galveno tiesnesi, galveno sekretāru un tiesnešiem.
  2. Sekretāram jābūt kompetentam un jādarbojas saskaņā ar TWIF starptautiskajiem sacensību noteikumiem.
  3. Sekretārs piedalās komandu svēršanas, svēršanas datu apkopošanas procedūrās un seko, lai visas komandas svēršanos beidz pirms izlozes.
  4. Sekretārs asistē sacensību galvenajam tiesnesim, kad notiek izlozes, ieraksta komandu nosaukumus un svaru sacensību protokolā un datorprogrammā.
  5. Sagatavo pietiekamā skaitā sacensību protokolus (pārraksta, kopē, izdrukā) un izsniedz tiesnešiem, dalībnieku izvedējiem, komandu treneriem, laika ņēmējiem, sekretāriem, presei un informatoram.
  6. 15 – 20 minūtes pirms sacensību sākuma informē galveno tiesnesi par sekretariāta gatavību darbam.
  7. Pirms sacensībām protokolus izdala attiecīgajos laukumos notiekošo sacensību sekretāriem.
  8. Sacensību laikā laika ņēmējam/ sekretāram ir šādi uzdevumi:

  • fiksēt katras vilkšanas un mača rezultātus;

  • fiksēt piezīmes;

  • fiksēt rezultātu mača beigās;

  • sacensību laikā aizpildīt un apkopot rezultātus sacensību protokolā, lai beidzoties sacensībām, tos pēc iespējas ātrāk nodotu galvenajam tiesnesim;

  • sacensību laikā fiksēt laiku, kad komandas sāk un beidz mačus, atcerēties noteikto 6 minūšu atpūtas periodu;

  • vilkšanu laikā sadarboties ar tiesnesi un visu laiku konsultēties ar to;

  • pirmajai sacensību kārtai beidzoties, saskaitīt punktus protokolā un sarindot komandas vietu kārtībā. Ja nepieciešams padoms, tad konsultēties ar sacensību galveno tiesnesi, pirms komandas sāk cīnīties par tālākajām vietām “ pull off” sacensībās;

  • atzīmēt un saskaitīt piezīmes visām komandām un ja, tām ir vienāds punktu skaits, tad ievērojot noteiktos kritērijus, pareizi noteikt komandu vietu kārtību (34.punkts);

  • sagatavot protokolus tālāko vietu izcīņai. Tūlīt pēc sacensību beigām nodot rezultātus galvenajam tiesnesim, to paziņošanai;

  • sagatavot rezultātu apkopojumu uzvarētāju apbalvošanas ceremonijai;

  • kontrolēt protokolu pareizību pirms izplatīšanas, ja tie tiek pārrakstīti datorprogrammā;

  • laika ņēmējs un sekretārs pienākumus var veikt vienlaicīgi, kā arī šie pienākumi var tikt sadalīti divos uzdevumos.

 

KAS NEPIECIEŠAMS LAIKA ŅĒMĒJAM/ SEKRETĀRAM

SACENSĪBU LAIKĀ?

  • vismaz viens hronometrs;

  • mapīte ar turētāju;

  • protokoli;

  • noteikumu grāmata;

  • zīmulis vai pildspalva;

  • lineāls;

  • svēršanās protokoli;

  • korektors;

  • mapīte, kas noder visos laika apstākļos, lai arī nelabvēlīgos laika apstākļos varētu fiksēt rezultātus.

 

 

KOMANDU SADALĪJUMS “PULL OFF” – 4 GRUPĀS

                        no 1. grupas                       no 2. grupas

                        no 3. grupas                        no 4. grupas

 

REKLĀMAS NOTEIKUMI

1.REKLĀMAS NOSACĪJUMI. TWIF čempionātos visi komandu dalībnieki uz apģērba var nēsāt reklāmu.:

  • atļauts lietot kompāniju un produktu, kā arī zīmolu nosaukumus un vārdus, produktu grupas, kuriem nav slikta reputācija;

  • reklāma nevar būt politiskas, reliģiskas vai ideoloģiskas dabas;

  • nav atļauts reklamēt alkoholu, tabaku un narkotikas;

  • nav atļauts lietot fluorescējošas krāsas (noteikumi attiecas ne tikai uz reklāmu, bet arī uz materiāliem, no kādiem izgatavots sacensību apģērbs);

  • sacensību apģērbam jāatbilst TWIF noteikumiem;

  • reklāma uz citiem priekšmetiem, kas piederīgi pie sacensību apģērba (apavi, zeķes u.c.) nav atļauti.

2.REKLĀMAS LAUKUMU IZMĒRI.( Pielikums Nr.4)

Maksimālie izmēri un laukumi sacensību apģērbam var būt šādi:

  • burtu augstums, kuru lieto reklāmā nevar būt augstāki par 10 cm;

  • ja ir viena reklāma, tad reklāmas laukums nevar pārsniegt 300cm2;

  • ja maksimāli tiek izmantoti trīs reklāmas laukumi, tad divas reklāmas var būt no viena reklāmas devēja, reklāmas laukums var būt 150 cm2.

Maksimālie izmēri reklāmas laukumiem (no–līdz) uz sportistu apģērbiem un trenera apģērba ir atļauts 75 cm2; uz otrā trenera un trenera apģērba, kurš uzliek komandas numura reklāmas laukuma maksimālais laukums var būt 75 cm2.

3.IDENTIFIKĀCIJAS NUMURI. TWIF sacensībās, čempionātu organizētājiem ir atļauts izgatavot un lietot identifikācijas numurus un uz tiem izvietot reklāmu. Šos numurus uz sava apģērba piestiprina komandu treneri. Uz numuriem ir atļauta tikai vienas kompānijas reklāma vai zīmola nosaukums, kuras augstums nepārsniegtu 5cm un maksimālais laukums 75 cm2. Numurus nav atļauts, sagriezt, saburzīt vai labot.

4.ATBILDĪBA (NON LIABILITY). TWIF nav atbildīgs par jebkādām neskaidrībām, kas rodas reklāmas kontraktos starp TWIF biedru organizācijām, reklāmas kompānijām un sponsoriem.

5.SODI UN NEATBILSTĪBA.Šo noteikumu Neatbilstības gadījumus izskata TWIF izpildkomiteja un vainīgie var tikt sodīti ar soda naudu un aizliegumu lietot šo reklāmu.

Starptautiskie virves vilkšanas noteikumi un to izmaiņas apstiprināti TWIF kongresos:
1992.g. 11.04. Droghedā – Īrijā
1993.g. 24.04. Londonā – Anglijā
1998.g. 18.04. Ročesterā – ASV
2000.g. 06.05. Mogelbergā – Šveicē
2001.g. 28.04. Pretorijā – Dienvidāfrikā
2002.g. 27.04. Assenē – Nīderlandē
2003.g. 03.05. Ročesterā – ASV
2004.g. 23.04. Cento – Itālijā
2005.g. 7.05. Keiptauna – Dienvidāfrika
2006.g. 6.05. Mineaheada - Lielbritānija